Lafaek News—Koordenador Nasionàl Rede ba Rai, Pedrito Vieira afirma estadu rasik mak produz lei hodi fo valor ba povu atu iha direitu ba hela fatin iha rai pedasuk ida, maibé estadu rasik foti rai povu nian la tuir lei no regulamentu ne’ebé estadu rasik mak produz.
Pedito Vieira hatoo asuntu ne’e relasaun ho organizasaun Rede ba Rai ne’ebé halo monitorizasaun rede ba iha territóriu nasionál, identifika problema klásiku ne’ebé governu repete hela de’it mak aprosimasaun atu foti rai la tuir konstituisaun RDTL.
“Ha’u dehan la tuir estadu nia hakarak, tanba estadu rasik produz ona lei rejime espesial Nu.13/2017 no mós lei espropresaun Nu.8 /2017, tanba ne’e mak estadu mak produz entaun ho ida ne’e, estadu rasik mai foti rai la tuir lei no regulamentu ne’ebé mak estadu rasik produz no legaliza, entaun lei ne’e legal tiha ona, tan ne’e hotu-hotu prinsípiu demokrátiku katak lei mak iha kualker dinamika iha prosesu dezenvolvimentu nia leten, maibé pratika hatudu katak ita nia governante sira ignora tiha lei, sira uza sira nia ego hala’o la tuir lei,” Koordenador Nasionál Rede ba Rai,Pedrito Vieira ba Jornalista sira hafoin konferénsia imprensa komunidade afetadu evikasaun nian iha Becora.
Pedrito ko’alia, komunidade sira maiória mak moris hanesan iha uma, moris iha to’os laran, moris iha ai-horis maibé Governu atu halo sira nia projetu iha plantasaun, hela fatin, Governu mai ho intimidasaun sira no mai ho maneira obrigatoriu, sira konsidera komunidade sira hanesan inimigu.
“Ezemplu iha Dili atu reorganiza sidade Dili, mai ho mekanizmu oinsa, tanba iha Dili ema barak mak hela no uma sira metin ona, ida ne’e mós pontu fraku hosi ita nia Governante sira, iha pasadu Governu halo intervensaun ba komunidade sira halo uma iha fatin-fatin, Xefe suku sira husik de’it fasilita sira hari’i uma ema la kestiona ida ne’e, ema gasta sira nia rekursu privadu, no kredit tan osan uma metin ona mak foin sira mai sobu. Reorganiza Dili ne’e ha’u konkorda maibé mekanizmu atu hasai povu ne’e mak tenke di’ak”, dehan nia.
Tan ne’e, bainhira governu atu halo indiminizasaun ba komunidade sira tenke liu hosi konkordansia ne’ebé mak parte rua simu entre komunidade no parte Governu, dezenvolvimentu ne’e oinsá trata sidadaun ho di’ak? ko’alia kona-ba dezenvolvimentu, oinsa mak Governu iha koñesimentu di’ak? ba lei sira ne’ebé sira produz.
“Se ita ko’alia kona-ba dezenvolvimentu mak Governante laiha kapasidade no koñesimentu di’ak lei ne’ebé mak sira produz entaun dezenvolvimentu la la la’o tanba sira hare’e de’it dezenvolvimentu parte fiziku de’it, tanba dezenvolvimentu ne’e hare’e ba aspeitu hotu ba edukasaun, boa governasaun”, nia salienta.
Durante tinan ida nia laran (2025), Rede ba Rai halo peskiza iha Munisípiu sira, liu-liu iha Munisípiu Dili kuaze komunidade 1.300 mak hetan eviksasaun no kuaze rihun 7 habitante iha Munisípiu Dili mak hetan vítima.
“Iha tinan ida nia laran ami detekta no halo peskiza iha 1,300 mak hetan eviksasaun ho forsada konsidera katak Governu halo krime, iha besik 7 mill abitantes sira inklui membru familia sira, dadus ne’e iha Dili laran de’it, maibé iha fulan ikus mai ne’e ita seidauk sura sei iha ema barak”, nia relata
Koordenador Nasional Rede ba Rai ne’e dehan, Durante SEATOU halo eviksasaun ba komunidade sira, Rede ba rai nia membru la to’o atu halo peskiza ba komunidade hira mak lakon direitu ba rai rasik no komunidade hira mak okupa rai estadu maibe iha dadus 1,300 mak hetan eviksasaun.
entratntu iha loron 31 Janeiru 2026, Komunidade afetadu eviksaun iha Aldeia Au-hun no Becusse kraik, Suku Becora, Postu Administrativu Cristo Rei, Munisípiu Dili lamenta ho asaun Sekretariu Estadu Asuntu Toponimia organizasaun Urbana (SEATOU) ne’ebé lori forsa hadau povu nia rai privadu sem notifikasaun ruma. Tamba ne’e kontra injustisa, lalos kontra dezenvolvimentu. Lamentasaun ne’e hato’o liu hosi konferensia imprensa iha Aldeia Au-hun Becora, Dili.
Porta Voz, Vasco Fernandes dehan, nu’udar sidadaun Timor Leste la kontra dezenvolvimentu rai laran, maibé kontra injustisa tamba iha prosesu inisiu besik tinan ida, komunidade afetadu sira seidauk iha indiminizasaun ruma, nune’e husu Governu no estadu atu halo tratamentu dignu ba komunidade afetadu no prosesa tuir lei ne’ebé mak iha.
“Governu nia obrigasaun atu prosesa lei utilidade ne’ebé mak iha, ami sente injustisa ba ami komunidade afetadu ne’ebé mak forsa estadu uza sem respeita povu nia direitu no ami nia direitu hanesan nain ba rai, ami la’os la konkorda dezenvolvimentu, ami kontribui ona mais ami husu Governu nia responsabilidade ba ami nia proprietariu ne’ebé Governu foti ona la iha notifikasaun ruma, la iha surat ruma, lori forsa no makina boot mai sasuruk iha ami nia oin, hanesan komunidade afetadu ami sente triste tanba hanesan iha nasaun konstituisaun lei sei iha ka lae? ami komunidade afetadu ba alargamentu estrada ne’e ami sente injustisa ba ami,” Porta Voz, Vasco Fernandes ba ba media sira Lou husi konferensia imprensa iha Becora.
Nia haktuur programa eviksaun ne’ebé mak hala’o hosi liña Ministerias sira ne’e, la iha kooperasaun ho komunidade sira, tanba bainhira ekipa konjunta ba sobu komunidade nia uma, uma nain sira ba hotu servisu hafoin sira ba sobu.
“la koopera ne’e lolos autór mak ekipa konjunta liña Ministerias sira kompostu hosi Ministériu Justisa, Ministériu Obras Públika no SEATOU sira mak la koopera la’os komunidade, tanba tama mai iha ami nia uma konsidera hanesan nauk ten, ami ba hotu servisu mak foin tama mai, sira marka ami nia sasan sira uza forsa mak harahun ami nia propriedade privadu, rai ne’e la’os rai estadu maibé rai privadu tanba ne’e trata ami ho dignu”, Nia afirma.
Iha fatin hanesan reprezentante komunidade iha Suku Becora, Adelina Meluk de Jesus Lobu, afirma relasiona ho eviksaun foin lalais iha area Becora, hodi sobu uma kain hamutuk 11 ne’e, hosi parte Governu seidauk iha karta notifikasaun ruma ba povu tanba rai ne’e la’os rai estadu maibé rai privadu, nune’e bainhira Governu nia planu atu halo dezenvolvimentu iha rai laran presiza halo dialogu entre komunidade no Governu atu bele hetan konkordansia.
“Total uma kain iha Bekora hamutuk 11, no ami komprimisiu levanta prosesu ba oin, tanba ami sente katak estadu la respeita ami nia direitu maske konsagra ona iha ita nia konstituisaun RDTL no lei sira ne’ebé proteje direitu liu hosi lei espozisaun autoridade públiku tuir lolos tenke iha indiminizasaun justu no adekuadu. Ami sei lori prosesu ba Tribunal asaun prodenssia titular no ami identifika katak alende iha prosesu sivil iha mós prosesu krime, sira mai hadau de’it a ami nia propriedade sem notifikasaun sem konkordansia hosi nain ba komunidade refere no estragas mós ami nia sasan”, informa, Adelina Meluk.
Koordenador Nasional Rede ba Rai, Pedrito Vieira mós afirma, durante situasaun iha tinan ida nia laran Governu la iha pratika boa governasaun tanba Governu hatudu nia hahalok hanesan infantil, tanba bainhira tama ema nia uma, molok sobu ema nia uma fo lai indiminizasaun.
“prosesu sira mai ho forsa halo intimidasaun teror, ida ne’e hatudu katak Governu la iha kapasidade oinsa halo komunikasaun ho nia sidadaun rasik entaun sira buka meius seluk ida mai ho forsa no Polisia ne’ebé mak seguransa mai hatais sivil halo teror soe liafuan ne’ebé mak insulta komunidade sira, ha’u hanoin liafuan sira ne’e la merese no la dignu, ita nia Governu fo intimidasaun ba ita nia povu”, dehan Coordenador Nasional Rede ba rai.
Jornalista: Gracia Soares




