Lafaek news—Oxfam iha Timor Leste hamutuk ho Matan Dalan Institutu tersa (23/09/2025) realiza espozisaun iha Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse no Ambeno hodi promove foin sna’e sira iha setor produtivu hanesan agrikultura ho turizmu iha Oe-Cusse.
Iha abertura espozisaun RAEOA ba tinan ne’e, Diretor Mata Dalan Institutu (MDI) Estevanus Coli, relata atividade ezepozisaun ne’e atu dezenvolve setor produtivu Iha diversifikasaun ekonomia atu bele tulun dezenvolve mákina estadu no mákina dezenvolvimentu husi area rurais ba nasional.
“Ita hanoin katak prosesu Ida ne’e sei lori tempo naruk maibe hanoin diak atu bele kompleto setor petrolíferu ne’ebé dala-barak nia fo retornu barak liu, maibé ho atividade dezenvolve setor produtivu iha diversifikasaun ekonomia bele tulun dezenvolve mákina estadu ho dezenvolvimentu husi area rural mak sae ba nasional, grupu oragizador sira seluk no grupu kooperativa sira atu hahú hatene oinsá komunikasaun sira bele koñese malu atu troka sira hanoin dezenvolve sira nia setor hodi loke ba iha oportunidade sira seluk liu-liu halo prosesamentu ba aihan halo distribuisaun asesu merkadu no jestaun finanseiru ba sira nia grupu, sira nia produtivu rasik sira bele sustentabilidade ba oin,” Diretor MDI ba jornalista media Tour iha Palaban Pante-Makasar Oe-Cusse, Tersa, 23/09/2025.

Jestor ba MDI ne’e akresnta katak, presiza taun atensaun másimu ba iha setor produtivu, ho razaun bele dezenvolve nasaun no diversifikasaun ne’ebe buras iha nasaun tenke hahú husi baze.
“Iha grupu organizadu sira mai husi oin-oin, sira grupu lokal iha grupu 20 no grupu foin sae sira reprezenta husi munisípiu 12 inklui RAEOA, iha ne’e ohin loron sira sei ko’alia ho autoridade kona-ba dezenvolve setor produtivu atu bele investe hanesan agrikultura, turismu no setor sira seluk, Komunidade no foin sae sira hotu tempu atu investe osan husi fundu minarai nian ba iha setor produtivu atu ita alerta ba parlamentu nasional iha tempu besik governu sei apresenta orsamentu no parlementu nasional atu investa bebeik ba iha setor produtivu hodi hadia ita nia rai ho diversifika ekonomia ne’ebe buras iha ita nia rai hahu husi baze, esposisaun ida ne’e hetan apoiu husi difat liu husi prosivu no hamutuk opsaun parseiru sira implementa osan, maibé husi mata dalan institue $ 38 mill ne’e ba atividade hotu, ne’e la’os ba Oe-Cusse de’it maibé Dili no Ermera entaun iha osan lubuk ida ne’e mak ita koloka ba iha atividade diferente, la’os ba expozisaun de’it maibe iha interest meting ho komunidade lokal sira ho autroridade lokal kona-ba dezenvolvimentu infrastrutura kanalizasaun ba diversifikasaun,” afirma nia.

Iha fatin hanesan xefe Gabinete SEKOOP, Leovogildo Belarmino reforsa, iha Timor-Leste maioria domina husi joven ho idade 10-24, ko’alia kona-ba diversifikasaun ekonomia, presiza iha ideia foun no hamosu inovasaun, kreatividade foun sira atu bele hahú buat ruma ne’ebé sente iha kbiit no kapasidade.
“Investimentu ne’e ita tenke diversifika hanoin ita nia metodu ita halo ne’e, liu-liu ita hamosu ideia foun, hamosu inovasaun, kreatividade foun sira atu ita bele hahu buat ruma ne’ebé sente iha kbiit no kapasidade, segundu mak parte sira atu apoiu hanesan foinsa’e la’ós sai hanesan de’it observador ida ne’ebé hein de’it, labele sai hanesan instrumentu ba agenda polítiku husi partidu sira ita tenke hahú halo buat ruma liu husi kreatividade rasik, ohin loron ita hotu akompaña katak iha Timor-Leste maioria domina husi joven sira idade 10-24 ita bele dehan 30 ℅ ne’e forsa traballu ide ne’ebé forsa tebes iha Timor-Leste, ida ne’e orgullu boot ba ita tanba ita iha forsa traballu husi ita nia joven sira, maibé sai mos obstakulu boot ba ita, se karik ita nia joven sira ne’e la ezerse sira nia pozisaun ho di’ak, ita antisipa nu’udar ajente dezenvolvimentu ita nia rai laran tanba dadus husi banku sentral agora ita nia joven barak mak ba servisu iha rai liur tanba menus kampu traballu iha rai laran,” Xefe Gabinete SEKOOP sublina.
Leovigildo mos husu foin nsa’e sira no parseiru sira servisu hamutuk nafatin, fo korajen ba joven sira atu aproveita tempu ho didiak ba atividade ekonómiku iha rai laran.
“Ita haree ne’e dala barak foinsa’e uza nia tempu tur iha dalan hemu tua ba tama grupu oioin sira estraga tempu, ami mos uluk tempu hanesan ne’e maibé uluk ho agora ne’e iha diferensia, joven sira agora dijitalizasaun, tan ne’e labele monu liu ba imajinasaun no dijitalizasaun modernu ne’e, akontese mos agora ita nia sosiedade rai laran, ita importasaun barak liu iha ita nia rai laran, ita iha tendensia atu haan mak barak liu, maibe ida ne’ebé atu sai lisaun ne’e menus, entaun joven mos sai ajente ba transformasaun no sai hanesan mata-dalan ba sosiedade sira ne’e ita prontu ga lae, me’ebé joven tenke prontu, joven tenke krítiku, tenke buka alternativu, SEKOOP nia odamatan nakloke ba ita boot sira, kada tinan ita iha fundus tranferensia publikas sira ne’ebé fo apoiu ba grupo sira ba empreza ki’ik, mediu sira nomos ba kooperativa sira,” nia suzere.
Tuir nia, ba da-daun iha ona grupo kooperativa privadu iha Timor-Leste hamutuk 248 ho ninia kapital 20.6 miloens ne’e kapital ida ne’ebé boot, inklui iha RAEO kooperativa hamutuk 9 kooperativa kréditu uniaun sira, nia planu prinsipal mak liu-liu panifikasaun programa kuda iha fati-fatin hanesan Bafo Kairala, kuda sorbu, produtu Bapo kairala ne’e bele sai trigu halo paun, keek no buat oioin, nune’e iha merkadu iha ona, aleinde ne’e fahe ona ba programa merenda eskolar sira, produtu barak iha Timor-Leste produz rasik maibé seidauk natoon, mas fornese ona 20% /25%.
Entretantu, Grupu joventude kreativu sira ne’ebé partisipa iha espozisaun iha RAEOA 2025, ho tema jeral promove foinsa’e iha setor produtivu Investe agora, organiza husi OXFAM, Mata Dalan Institute (MDI), Alumni Parlamentu Foinsa’e Timor-Leste (APFTL), Asosiasaun Jornalista Timor Lorosa’e (AJTL), Timor-Leste Organic Fertiliser (TILOFE), Ermera Ai-Kulat Mutin Organiku (EAMO), Forum Juventude Defisiensia Ermera (FJDE), no media Tour organiza hosi OXFAM no AJTL.
Jornalista, Trifónio Martins de Araújo




