NOTÍSIA JERÁL · 15 Jan 2021 10:32 ·

Governu Hahú Hamamar Medida EE Dasiak, La Bandu Atividade Igreja No Kultural


Governu Hahú Hamamar Medida EE Dasiak, La Bandu Atividade Igreja No Kultural Perbesar

Lafaek News—Oitavu governu reuniaun konsellu ministru lideradu Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, deside no delivera ona hodi revoga dekretu lei númeru 21/2020, 30 dezembru, normaliza hikas atividade Igreja no kultural inklui.

Ministru Presidensia Konsellu Ministru (MPKM), Fidelis Manuel Leite Magalhães, hatete Konsellu Ministru ohin delivera, no aprova projeitu dekretu governu foun ba medidas implementasaun estadu emerjensia, iha dia 30 dezembru liu ba konsellu ministru aprova medidas EE, ne’ebé sei tama iha vigor husi dia 02 janeiru to’o fevereiru, maibé depois loron 15 ita detekta moras foun iha 24 dezembru.

“Ita too iha konkluzaun ida ho sientifikamente katak númeru rekuperasaun bo’ot liu duke númeru moras foun, too agora sedauk iha infesaun komunitaria, entaun ho ida ne’e ita konklui katak ita bele halo mamar fali ona medidas sira estadu emerjensia nian,” dehab MPKM Fidelis Magalhães, ba jornalista sira iha palasio governu, hafoin partisipa reuniaun KM, sesta, (15/01/21)

Fidelis deahn dekretu governu ne’ebé aprova ohin tama vigor loron ida hafoin publikasaun kerdijer aban medida foun iha ona nia fatin.

“Medida foun ida ne’e muda inplementasaun ba sira maka atividade relijiosa-kultura nian bele normaliza hotu fali, maibé ita hotu iha dever atu kumpri, atu nune’e wainhira ba missa no serinomia kultural tenke observa distansiamentu no uza nafatin medidas preventiva sira inklui uza naskra, fase liman, uza alkol, medida hirak ne’e ita sei presija atu implementa,” nia esplika.

Fidelis fundamenta, medidas hirak ne’e inportante tebes atu halo tuir tanba iha Indonézia númeru aumenta tan no iha fronteira nia sorin mós númeru aumenta, tanba ne’e kontinua asegura fronteira sira.

“Entaun ita sei la halo mamar ita nia regras ba fronteira, maibé ita halo mamar regras iha rai laran,” dehan Fidelis.

Enkuantu liuhosi komunikadu imprensa ne’ebé www.Lafaeknews.com asesu iha sesta 15/01/2021, hatete, Konsellu Ministrus delibera ona hodi revoga Dekretu Governu nu, 21/2020 loron 30 fulan-dezembru, no aprova ona projetu foun ida Dekretu Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, kona-ba medida sira ezekusaun Deklarasaun Estadu Emerjénsia, ne’ebé efetua husi Dekretu Prezidente Repúblika nu. 73/2020, loron 30 fulan-dezembru.

Medida sira ne’ebé mak hatuur iha diploma ne’e mak hanesan hho Dekretu Governu nu, 18/2020, loron 3 fulan-dezembru, ne’ebé define ona regra sir aba ezekusaun husi deklarasaun ida uluk Estadu Emerjénsia.

Dekretu Governu ne’e rekomenda katak sidadaun hotu-hotu ne’ebé hela iha territóriu nasionál tenke buka adota no promove adosaun ba komportamentu sira kona-ba ida, distansiamentu sosiäl, mak hanesan evita haliburmalu, mantein distánsia ida, distánsia pelumenus metru ida entre ema ida- ho ema seluk, ho sira ne’ebé mak la moris hamutuk iha familia nia-laran, utiliza máskara fasiál ne’ebé taka inus no ibun bainhira tama iha fatin ne’ebé taka metin no ema barak halibur malu no fase liman beibeik, liuliu iha kontaktu ho sasán sira, hanesan osan, no bainhira hakarak tama iha estabelesimentu komersiál sira ka iha edifisiu sira ne’ebé funsiona servisu administrasaun públika nian.

Ba individu hotu-hotu ne’ebé hakarak tama no sai husi territóriu nasionál, obrigatóriu, tenke sujeita ba kontrolu sanitáriu. Sei sai mós obrigatóriu ba izolamentu profilátiku (kuarentena) ho durasaun minima loron sanulu resin-haat no halo teste ba COVID-19 nian, ba sidadaun sira ne’ebé hakarak tama iha paiís ne’ebé hatudu sintomatolojia husi COvID-19, ka ema sira iha ona kontaktu ho individu sira ne’ebé infetadu ho SARS-Cov -2. Ba despeza sira ne’ebé relasiona ho izolamentu profilátiku, sei suporta husi indivídu ida-idak bainhira kumpre iha estabelesimentu saúde, rezidénsia ka iha sentru izolamentu privadu sira, individu sira ne’emaka sei selu rasik.

Sei nafatin bandu atu hakat liu fronteira terrestre nian ba fins tradisionál ka kostumeiru nian sira no mós ba asesu merkadu sira ne’ebé regula ona, sei mantein nafatin ba sansaun sira ne’e. Ema estranjeiru sira ne’ebé tama iha territóriu nasionál, liuhusi fronteira terrestre sira, nafatin sujeita ba autorizasaun prévia.

Durante periodu vijénsia estadu emerjénsia nian lisensa hotu-hotu, autorizasaun no atu administrativu sira seluk no dokumentu sira mantein válidu la haree ba ninia validade prazu nian.

 

Jornalista      : Pedro de Almeida

Editora           : Nelya Barros

1,185 Views
Artikel ini telah dibaca 14 kali

badge-check

Editor

Baca Lainnya

CNC!I.P Loke Seminariu Introdusaun Istoria Prezervasaub Povu TL

5 July 2024 - 18:39

FONGTIL Haforsa Kna’ar Sosiedade Sivil iha Dezenvolvimentu Nasional

5 July 2024 - 18:12

APC Kontinua rejista Uma Kain 19 Estraga Husi Dezastre Naturais    

24 June 2024 - 14:22

Guarda Floresta Foun Hamutuk 807 Sei Asina Kontratu Asegura Ailaran

1 April 2024 - 15:41

Uma Kain 72 Hetan Estragus Hosi Dezastre Naturais iha Semana Ne’e

25 March 2024 - 17:21

CVTL Ensera Treinamentu Primeira Sokorru Durante Loron 3 Ba Jornalista TL

24 March 2024 - 13:28

Trending di NOTÍSIA JERÁL