Naran Kompletu : Silveiro da silva de Araújo
Naran Bolu : Rio Araújo
Estudante : UNPAZ
Fakuldade : Siência sóciais e Humanas
Departementu : Relasaun Iinternasional
Semeter : VI
Repúblika Demokratika de Timor-leste hanésan Nasaun ne’ebé foin sai Húsi Nasaun impérialismo no Kolonialismo sira nia UK’un hanésan Éstado ne’ebé demokratiko túir Konstituisaun repúblika Demokratika de Timor-leste artigo (1) hatetén Nasaun ne’ebé soberano no ida mesak no hari husi Pôvu Nia Hakarak, hanésan mós Nasaun ne’ebé Joven iha Kontinental Asian, hanésan Nasaun ne’ebé mak sei insúfisiente hela ho procésso atu Hak’at ba súfisiente entermus Dezenvolvimentu Fisiko no Dezenvolvimentu úmana sei interdepensia hela ba Nasaun Selúk, ba procésso Dezenvolvimentu.
Éstado Timor-Leste ne’ebé demókratiko mai ho nia Órgaún Soberania ha’at (4) ho órgaún independente rua (2) no Konselu do estudu rua (2) hanésan: Prezidente da repúblika Demókratika de Timor-Leste, Tribunal, Parlamentu Nasional no Governo hosi órgão sira ne’e hotu mai ho objetivo ida de’it ba garanté bem estra móris di’ak ba Pôvu Timor-leste túir Konstituisaun repúblika Demókratika de Timor-leste (RDTL) Artigo (6) Ko’alia koan-ba Objetivu do Estado, aliende ida ne’e mós iha Kontituisaun RDTL artigo (59) kaoalia kona-ba Edukasaun no Kultura sai Garantidu Ema Hotu.
Liu- Liu estudante sira atú Hola parté iha Edúkasaun Formal no Edúkasaun non Formal atú núne’e belé garanté Kualidade Estudantes sira nian atu bele sai Ema ne’ebe kritiko, Ema ne’ebe komunikativu atu bele hatan ba iha Dezenvolvimentu nasional liu husi Matenek oin- ne’ebé Estudantes sira iha.
Situasaun Atúal Nasaun Timor-leste Hasoru Krize bo’ot tolu (3) mak dada’uk sai Hanésan dima bo’ot ne’ebe haborus Pôvu nia Fuan to Mout Lakón iha abu-abu Nia Helik Mak hanésan:
- Impase Polítika (inceeteza)
- Moras invisible pandeimia Covid-19
- Krize Financeiro (Ekonomia famíliar)
Ho nune’e 8° Govérno Konstitusional foti Medida prevensaun ne’ebé adekuado atu sai hanésan alternativa ne’ebe di’ak hódi kombate Moras ilegal pandemic Covid-19 Liu husi medidas sira hanésan:
- Lockdown
- Serka Sanitária
- Komfinamentu obrigatorio Domisiliario
Haruka Pôvu izola a’an iha no Labele halo movimentasaun aumesmo témpo limita aktividade fisika no aktividade non fisikal ho nune’e 8° Govérno Konstitusional Liu husi Ministerio edukasaun no Ministerio ensino superior kria programa Eskola online no Eskola ba uma atu núne’e benefisiaria ne’ebe hahu husi Eskola primária to ensino superior, maibé governo halo diskriminasaun ba programa ne’ebe Govérno rásik kria Hasoru Pôvu por razaun iha Nasaun Timor-leste sukus hamutuk (47) Mak lada’uk asessu ba iha eletrisidade, oinsa ho Suku 47 ne’e Nia emar hanésan Estudante atu asessu ba iha Eskola online no Eskola ba uma serake sira lada’uk asessu ba Eletrisidade, oinsa atu asessu ba telefone no televisão ( instrumento elektronika).
Husi ne’e Atu Hatetén katak Governo kria programa maibé sem peskija mak ikus Hamosu iregualidade iha processo Eskola ba uma no Eskola Online atu núne’e belé kombate pandeimia Covid-19 Liu husi minimiza halibur Malu ( Distânciamentu Soçial)
Maské ita nia Konstituisaun RDTL artigo (16) ko’alia koan-ba Universalidade katak labele halo diskriminasaun Hasoru Ema Nia kor Ema Nia rasa etniko Pozísaun no relijiaun aumesmo Konstituisaun RDTL Artigo (17) hatené igualdade jenero Feto no Mané Hotu-hotu Direitu hanésan iha lei nia oin, por razaun nasaun Timor- leste hanésan éstado de direito demókratiko ne’ebe Hari no Hatür husi Pôvu nia Hakarak no respeitu ba dignidade Moris Ema ida-idak nian.
Sorin Selúk Govérno kria Eskola ba Uma no Eskola Online maibé Govérno haluhan atu kria kondisõens atu nune’e Estudantes sira belé asessu ba Eskola Online, por aspeitu Pôvu Timor leste Hasoru hela Krize bo’ot ida Ekonomia oinsa Estudantes sira hanésan Sekundaria Jeral atu asessu ba Eskola via online Wanhira Govérno halo diskriminasaun tamba aprova Ósan Pulsa ba de’it Eskola Universitario maibé Eskola Pre- sekundaria no sekundaria laiha.
Túir dadus ne’ebe iha Kompostu husi Nasaun sira iha Ásian Kontinental Nasaun Timor-leste Hanésan Nasaun ne’ebé Hasoru purcentagem ba Numero kiak ho 41, 6 %, Oinsa mak Ina aman Sira bele asessu ba Kresementu Ekonomia famíliar para depois bele Facilita fasilidades Hanesn telefone leptop Televizaun no Seluk Tan atu núne’e Estudantes belé asessu ba online.
Governo Tenkê konsiente ona katak Dezenvolvimentu Hotu iha Múndu sai Centro Mak edukasaun, Tamba ne’e Governante sira presíja halo Reflesaun iha Situasaun pandeimia Covid-19 atu núne’e ita Labele Lakón ita nia Rekursu umano ne’ebe kúalifíkadu iha Múndu kompetetivu Liu-liu iha era dizitalizasaun ne’e nia naran atu nune hódi belé hatan ba iha Dezenvolvimentu nasionais.
Ho nune’e iha Futuru porcentagem ba ema ne’ebe analfabetismo sei Kontinúa aumenta ba bebeik Kompara ho dadus iha 2016 no 2017 Ema ne’ebe Lahatene Le’e no hakérek Timor-leste ho porsentu 60% Maibe Ema Sira ne’e La’os rikasos Sira Nia oan maibé Pôvu Aileba Nia oan.
Ba Futuru iha ona Espasu atu núne’e Timor Leste nafatin Kontinúa depende ba nasaun Seluk entermus Rekursu umano hódi foku ba iha Livértasaun Pôvu Timor-leste Wanhira Govérno Timor-leste Kontinúa Taka Eskola.
Alternativa:
Govérno tau koncentrasuan masima Taka total fronteiras terestre, airo no marítimas atu núne’e belé fo Espasu ba aktividade Edukasaun hódi belé Kontinúa e Liu-liu ba aktividade Ekonomia famíliar belé sirkula hodi belé garanté nesesídade famíliar hódi núne’e ita lábele kontribui ba taxa mortalidade iha nasuan Timor-leste por razões Govérno hatené sulan Pôvu maibé Govérno lahatene fo ha’an Mak rezultadu ikus atu Konklui katak Pôvu ladaúk mate tambá pandeimia Covid-19 Maibe Pôvu sei Mate ho hamlaha.
Ikus mak herói Livértasaun Patría sei Tânis liu Husi mehi no Natureza Timor-leste sei bokan hódi Tânis tambá uluk iha tempo Kolonialista nia UK’un Pôvu lá Mate, maibé ho komungasaun prinsipio ida Katak Hakarak ka lakói no mate ka Moris Tenkê UK’un rásik a’an, no iha ona independênsia Mak Pôvu Mate Tan Hamlaha integridade nasuan Timor-leste Nian sei monu iha Múndu nia Matan, hanésan inan aman ne’ebe hahoris oan hatené fo Han ikus Mate Tan Malaka Maibe La’os Mate Tan Moras.
Atu Konklui de’it katak Estudantes mak sai Hanésan no kakuluk ba Dezenvolvimentu nasional no Dezenvolvímentu international tamba ne’e ita lábele Tauk no Sente Lakón Wanhira ita investe makas iha setor Edukasaun por razaun atu dehan katak Laiha edukasaun laiha Prezidente, Laiha edukasaun laiha primeiro ministro, Laiha edukasaun laiha Dezenvolvímentu ne’ebe prosperio.
“Ikus Liu mensagem ba ita hotu katak brani ba Ita hotu Moris diak ba jerasaun tuir mai no luta naruk ba ita Hotu”
” Rio Araújo “



