EKONOMIA · 20 Jan 2021 08:58 ·

Fundu Sesta Bázika Porsentu 50 fakar De’it Ba Rai Liur


Fundu Sesta Bázika Porsentu 50 fakar De’it Ba Rai Liur Perbesar

Lafaek News—Reitór Universidade da Paz, Adolmando Soares Amaral, afirma nia parte aseita polítika Sesta Bázika ne’e di’ak maibé nia ezekusaun orsamentu ho porsentu 50 tenke sulin sai ba rai liur tanba emprezáriu importa produtu metade husi estranjeiru.

Polítika sesta bázika ne’ebé inisia husi VIII govérnu ne’ebé halo distribuisaun ai-han lokál ba komunidade sira hanesan polítika di’ak tebes, tanba fó benefísiu ba emprezáriu nasionál no populasaun.

“Governu foti referénsia ida, hahu uluk asaun karidade hosi joventude balun, mai kontinua ho asaun karidade maun bo’ot Xanana nian, maibé asaun refere ne’e la kobre komunidade teritóriu laran tomak, hare ba referensia ida ne’e mak governu formula polítika sesta bázika ida ne’e,” dehan Reitór UNPAZ Adolmando Soares Amaral iha nia kna’ar fatin Manleuana, kuarta, (20/02/2021)

Reitór ne’e salienta, esperiénsia ne’ebé governu iha, depois de halo polítika subsídiu $.200 kada uma kain, tetu katak sirkulasaun orsamentu rai-laran menus no ba hotu liur, tanba benefisiáriu sira en-vezde sosa hahan atu garante sustentabilidade família, ba sosa fali fasilidade teknolójia hanesan telfone sira.

“Polítika sesta bázika enjerál di’ak tanba emprezáriu nasionál mak kaer, sosa ai-han husi komunidade no distribui fila fali ba komunidade, maibé nia problema maka iha sesta bázika ne’e rasik sei iha produtu importasaun ne’ebé seidauk iha balanasu di’ak ho produtu lokál sira” dehan nia

Adolamndo dehan, Tan ne’e se governu hamosu hanoin ida katak implentasaun polítika sesta bázika ne’e atu mantein sirkulasaun orsamentu iha rai-laran, maibé metade hosi produtu sesta bázika ne’e importasaun, ida ne’e hatudu katak osan nafatin sai ba rai liur.

“Ita hanoin katak polítika sesta bázika ne’e atu haforsa rekuperasaun ekonomia hodi kontribui ba kresimetu ekonómiku rai laran maibé nufin  lae, ita hare 50% sei halai ba produtu importasaun sira,” tenik nia

Nia klarifika, orsamentu ne’ebé mak aloka ba iha polítika sesta bázika ne’e purvolta $ 75 millioes, se karik $75 millioes ne’e mak trava hotu para halo movimetu de’it iha rai laran bele dehan katak povu ida ne’e sente duni efeitu hosi polítika sesta bázika ida ne’e.

“Maibé $75 millioes ne’e emprezariu sira la koidadu iha momentu sira halo distribuisaun produtu ne’e, sira ba kompra fali sasan iha supermerkadu maka osan sira $ 75millioes ne’e nia metade sai ba rai liur,” dehan nia

Timor la’os nasaun agrikultura, maibé nia ema mak maioria agrikultór tanba sira vida agrikultór area produsaun ne’e iha nato’on de’it hodi hatan ba nesesidade uma kain la’os ba exportasaun.

Polítika sesta bázika ne’e bele aplika ba nasaun ne’ebé bele halo produsaun ho volume ne’ebé bo’ot laos hanesanTimor-Leste atu nune’e osan $75 millioes bele hola hotu sira nia produsaun no distribui fali ba sira

 Tuir nia, Impaktu husi polítika ida ne’e, emprezariu sira ne’ebé hetan oportunidade para depois prepara ai-han  sesta bázika ne’e ba populasaun, sira kompra sasan ho kuantidade ne’ebé bo’ot iha supermerkadu sira entaun sasan restu ne’ebé iha armazen, emprezariu sira hasae ona folin tanba ema mai hola bo’ot ho volume.

Bainhira hasa’e folin maka komunidade sira ne’ebé seidauk asesu ba sesta bázika sira tenke kompra lai iha merkadu entaun nia impaktu ne’e ba sira

Tanba ne’e governu tenke iha mekanismu, kuandu fahe ai-han sesta bázika tenke simultaneamente kobre terotoriu laran tomak, maibé atu hatan ba ida ne’e, produsaun produtu lokál tenke aguenta, tanba se bainhira tarde maka imprezariu sira hare oportunidade hodi hasa’e presu sasan.

“Ha’u sujere ba Governu liu husi Ministériu Komérsiu Indústria tenke halo inspesaun urjente ba iha supermerkadu sira para bele kontrola presu sasan,” rekomenda nia

Jornalista  : Felisberto da Costa Fernandes

Editora      : Nelya Barros

1,208 Views
Artikel ini telah dibaca 54 kali

badge-check

Editor

Baca Lainnya

Kandidatus 42.464 Pasa Vaga Online Austrália

18 July 2024 - 09:15

Setor Rua Nudar Baze Ba Ekonomia Timor Leste

15 June 2024 - 17:58

Kompania Ida Husi Austrália Bele Produz Adubu orgániku Husi Popok Labarik Nian

14 June 2024 - 17:49

ILO Ho Tradelnvest  Haforsa Negosiu Nu’u Ba Coconut Oil Iha TL

23 May 2024 - 17:26

BUNDA Loke Servisu ba Komunidade Liu Husi Transforma Aihan Lokal ba Aihan Modernu   

26 April 2024 - 23:24

Traballadór Austrália Fulan 1 Manan $ 4.000 Too $ 5.000

26 April 2024 - 09:13

Trending di EKONOMIA