
Lafaek News–Premiadu Nobel da Paz, José Ramos Horta akompaña hosi Koordenadór Jerál Kandidatu Prezidente Repúblika, Thomas do Rosário Cabral ohin loke abertura formasaun ba fiskais na’in- 70 iha sede kandidatu Hudi-Laran Aimutin, Dili.
Formasaun ne’e loron ida ne’e fó hosi Xefe Ekipa, Abilio José Caitano, Dulce Junior, José Viegas no Elviro Moniz hodi fahe materia lubuk ida ba fiskais sira kona-ba papel no knaar formador, preparasaun formasaun, realizasaun formasaun, avaliasaun, relatoriu no konkluzaun ikus iha sentru formasaun sira.
Kandidatu Prezidente Repúblika ho númeru surteiu 14, José Ramos Horta konsidera formazaun ba fiskais ne’e importante hodi ekipa bele hala’o misaun servisu kontrola eleitór sira ne’ebé sei partisipa votasaun iha sentru votasaun iha teritóriu Timor-Leste no diás pora.
Komportamentu kandidatura ida ne’e nia tenki mós teb-tebes 100%, iha ita boot sira nia liman no kabas, atu iha loron 19 Marsu 2022 hahú muda kursu ba istória hosi fulan sira ne’e mai, agradese tebes, ita boot sira nia komitmentu no apoiu iha ita boot sira nia ekipa ida iha esperensia barak hodi realiza eleisaun sira ne’e, ekipa CNRT nian forte ho apoiu mós elementu hosi grupu movimentu no grupu partidu, veteranus sira ne’ebé fó apoiu atu realiza prosesu ne’e la’o ho di’ak no transparansia mak di’ak liu,”dehan Horta iha deskursu.
Horta espera iha loron 19 Marsu too prosesu kontajen votu iha terenu, ekipa susesu ninia bele kontrolu prosesu hotu tenki ho dame hodi kontribui susesu iha Timor-Leste.
Iha fatin hanesan, Koordenadór Jerál Thomas do Rosário dehan, formasaun ba fiskais nu’udar matadalan ba formador fiskais eleitoral nu’udar forma metudo no orientasaun teknika ba formador nasionál no munisisipál sira hodi dezempeña sira nia funsaun iha prosesu treinamentu ka formasaun ba fiskais eleitorál kandidatura Dr. José Ramos Horta hahú husi faze preparativu, implementasaun no depois formasaun fiskais.
Formasaun ne’e mós bele aumenta koñesimentu klean ba fiskais sira kona-ba materiál eleitorál liu-liu kona-ba lalauk votasaun no kontajen ho ninia rekezitu formais tomak, papél eleitorál iha periodu antes eleisaun no iha loron eleisaun no depois eleisaun.
Mata dalan ida ne’e sei bele tulun no ajuda ita boot sira hodi organiza prosesu treinamentu ba fiskais eleitrál iha Postu Administrativu 65 hahú husi faje preparasaun planu atividade ka kalendariu treinamentu, matéria no materias treinamentu no too prosesu halo relatóriu,” nia hatete.
Baze legál seluk hosi formasaun ne’e mós atu fó garantia ba formador sira bele introdus metodu ka maneira ida ne’ebé seguru no garantidu liu atu konvese fiskais eleitorál, nune’e sira bele komprende durante formasaun ne’e sira bele hatene sira nia papel no dever nu’udar fiskais hodi aumenta sira nia kapasidade no koñesimentu hodi hatene klean ba lalauk votasaun no kontazein, komprende kona-ba kontiudu informasuan iha akta operasaun estasaun votasaun, akta sentru votasaun, akta rezultadu votasaun, no oinsá maka sira halo reklamasaun.
https://lafaeknews.tl/manatutu-anan-deklara-fo-vitoria-ba-Horta-ho-Xanana/
Hafoin tuir formasaun, formador na’in 70 ne’e sei desloka ba munisipiu, postu administrativu, suku no aldeia sira hodi kontinua fó formasaun ba fiskais eleitrál hodi komprende loloos no intende didi’ak prosesu eleitorál tomak ne’ebé sei aprezenta hosi formador prinsipál sira.
Entretantu, antes ne’e Partidu CNRT fó ona formasaun ba fiskais partidu nian hamutuk 5600 liu, no fiskais sira ne’ebé atu hetan kredensial iha STAE hamutuk 5.439 destaka iha sentru votasaun sira hotu iha teritoriu nasional no diás pora.
VIII Governu Konstitusionál liuhosi Ministériu Administrasaun Estetál (MAE) ho Sekretariadu Tékniku Administrasaun Eleitorál (STAE) prepara kondisaun hotu hodi realiza eleisaun presidensiál iha fulan Marsu 2022.
Tuir dadus provizóriu resensiamentu eleitorál no atualizasaun baze de dadus 2021, eleitór hamutuk 857.487 ne’ebé kompostu hosi Munisipiu AIleu 33.727, Ainaro, 44.571, Baucau 95.142, Bobonaro 69.822, Covalima 47.935, Dili 190.750, Ermera 82.931, Lautem 48.297, Liquça 50.965, Manatutu 35.422, Manufahi 40.308, RAEOA 51.005 no Viqueque hamutuk 59.612.
Entretantu, kona-ba dadus resensiamentu eleitorál ba eleitór sira iha Asutralia 1.489, Koreia do Súl 1.262, Irlandia 1.251, Portugál 762, no Reinu Unidu hamutuk 2,236.
Jornalista : Agapito de Deus
Editor : Floriano Soares




