EKONOMIA · 11 Feb 2021 09:50 ·

HASATIL Dúvida ho Polítika MAP Aumenta Natar Hektares 40 Sa’e Too 80


HASATIL Dúvida ho Polítika MAP Aumenta Natar Hektares 40 Sa’e Too 80 Perbesar

Lafaek News—Diretór ezekutivu Hametin Agrikultura Sustentavel Timor Lorosa’e (HASATIL) Gil horaçio Boavida, afirma nia parte dúvida tebes planu MAP nian kada irigasaun natar, 40 hektares aumenta 80 hektares, se loos duni apresiza governu nia vontade dezenvolve setór agrikultura.

“Tan ne’e ami rekomenda ideia no sujestaun sira ne’e ba parte Miniteriu tanba komunidade ho inisiativa rasik, so’e hamutuk osan, aluga kareta hodi ba ke’e no loke kanalizasaun mota ne’e. Espera katak governu bele inklui iha programa no planu ne’ebé sira iha,” katak GIL Horacio Boavida, ba lafaek news iha nia kna’ar fatin ASATIL Faról, foin lalais ne’e.

Diretór ne’e esplika liu husi sira nia auditoria sosiál liga ho kazu agrikultura ne’ebé indentifika iha munisípiu sira, liu-liu munisípiu Kovalima postu administrativu Suai katak mota Mola ho Tafara nia kanalizasaun be’e hodi fornese ba agrikultor sira iha Suai Loro ho Usikain ne’e deteminante tebes.

Tuir observasaun HASATIL nian katak se governu iha planu ne’ebé di’ak ezekusaun orsamentu tinan ida ne’e ministériu presija fó ona atensaun ba munisípiu Vikeke, Mantutu,  Baukau, Maliana, Same no Suai inklui mós Oe-kusse, tanba area hirak ne’e fatin produtivu ba natar atu hasa’e produsaun hare.

“Fatin sira ne’e iha produtividade maibé presija iha irigasaun ne’ebé di’ak no presija mós hasa’e koñesementu produtór sira nian no hare ba efetividade servisu extensionista sira  liu-liu ba sira nia nesesidade operasional sira atu nune’e halo fasíl sira nia servisu iha alvu refere,” dehan nia

Nune’e haree ba kada irigasaun atu kobre hetares 40 to’o ba 80 ne’e depende ba volume be’e nia bo’ot hanesan tuir planu ministériu nian atu estabelese Checkdam, maibé haree mós ba nia impaktu ambiental no presija aprende husi rai seluk atu ninia benefisiu bele kobre mós area sira seluk hanesan turizmu no ambiente.

“Ko’alia kona ba produsaun hare, ita labele haree de’it husi parte irrigasaun, tanba asuntu ne’e integradu tebes, Ita presija haree ba irrigasaun, fini, produtividade servisu ema nian husi ida ne’e mak ita bele garante sustentabilidade produsaun hare,” nia hakotu.

 

Jornalista   : Felisberto da C. Fernandes

Editora       : Nelya Barros

1,265 Views
Artikel ini telah dibaca 18 kali

badge-check

Editor

Baca Lainnya

Kandidatus 42.464 Pasa Vaga Online Austrália

18 July 2024 - 09:15

Setor Rua Nudar Baze Ba Ekonomia Timor Leste

15 June 2024 - 17:58

Kompania Ida Husi Austrália Bele Produz Adubu orgániku Husi Popok Labarik Nian

14 June 2024 - 17:49

ILO Ho Tradelnvest  Haforsa Negosiu Nu’u Ba Coconut Oil Iha TL

23 May 2024 - 17:26

BUNDA Loke Servisu ba Komunidade Liu Husi Transforma Aihan Lokal ba Aihan Modernu   

26 April 2024 - 23:24

Traballadór Austrália Fulan 1 Manan $ 4.000 Too $ 5.000

26 April 2024 - 09:13

Trending di EKONOMIA