Lafaek News—Sentru Formasaun Tékniku iha Komunikasaun (CEFTEC, Sigla portugés) hala’o atribuisaun sertifikadu ba formandu hamutuk na’in 355 ne’ebé mak konklui ona formasaun tinan akadémiku 2023.
Tuir Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál (SEKOMS) Expedito Dias Ximenes Hatete, Hakarak fó destake bo’ot husi Komunikasaun no protokolu iha ambientidade governamental sira katak ema hotu-hotu hatene Komunikasaun maka pillar fundamental no funsionamentu ho di’ak iha instituisaun sira, hodi garante transparénsia, defisiénsia no kualidade ba iha servisu públiku ne’ebé fo ba iha governasaun sira, Tersa (12/12/2023).
“Média Officer Komunikasaun no protokolu sira mak papél vital Iha prosesu tanbá sira mak responsável hodi fo sai informasaun ne’ebé klaru no presiza kria operasaun fiar ba públiku no transmite imajen ne’ebé di’ak husi entidade governamental sira nomós bainhira hare’e ba protokolu sira garante katak eventu ofisiál ne’ebé sei realiza ho maneira ezemplár ho respeitu ba prinsípiu sira ne’ebé adekuadu iha situasaun idak-idak,” dehan Expedito.
Governante ne’e haktuir, Formasaun ne’ebé fo ba ninia formandu sira sempre kumpri papél esensiál ba preparasaun profisionál sira ne’ebé husi Komunikasaun no protokolu, husi CEFTEC ninian formandu sira ne’ebé hetan koñesimentu espesífiku kona-ba protokolu, étika, serimónial nomós eventu interpesoal, kompeténsia téknika ida ne’ebé ho abilidade pratíka sai esensiál hodi atinji aspetu esensiál ne’ebé a’as liu iha ezersisiu sira-nia kna’ar rasik.
Nia informa, Formasaun hanesan rekejiatu fundamental iha mundu ne’ebé mak hasoru mudansa evolusaun permanente, CEFTEC sei halo papél notável hanesan instituisaun ne’ebé kapasita profissional Komunikasaun nian fo aktualizasaun kona-ba lejislasaun pratíka sira ne’ebé di’ak liu ho tendénsia sira ne’ebé mosu iha mundu.
Iha fatin ne’ebé hanesan reprezentante formandu nível nasionál Pascoela Franco aumenta tan katak, Ema ne’ebé mai husi formandu ida pasti sei mai ho karákter ne’ebé di’ak nomós sei fo mo’s rezultadu ne’ebé di’ak, meius ida husi governu hari’i CEFTEC hanesan sentru formasaun hodi sai koñesimentu funsionáriu sira nian iha área tékniku no Komunikasaun.
“Hanesan sidadaun ne’ebé iha vontade di’ak atu kontribui ba dezenvolvimentu iha rai lulik ida ne’e, bainhira partisipa iha formasaun ida tantu iha rai liur nomos iha rai laran, iha prinsípiu ida ne’e hanesan oportunidade ida ne’ebé konsidera hanesan responsabilidade bo’ot ida, nune’e bele fo aan tomak ho forsa no vontade durante formasaun hodi bele kelola ita nia koñesementu to’o ikus mai bele hatudu iha pratíka loron-loron iha fatin servisu liu husi ideas kreativu nomós adekuadu ho asaun ne’ebé furak no kapás,” nia relata.
Entretantu CEFTEC nu’udar sentru formasaun téknika iha Komunikasaun ne’ebé tutela ba SEKOMS iha ministériu prezidente konsellu ministru ho nia kna’ar prinsipál maka fó formasaun ba profisionál sira husi setór públiku no privadu iha área komunidade sosiál ne’ebé mai husi unidade 8 mak hanesan, Unidade Komunikasaun lian tetun jornalizmu, Unidade multimédia, Unidade Rádiu, Unidade Televizaun, Unidade Komunikasaun, Unidade Relasaun públiku no protokolu, Unidade Hakerek imprensa, Unidade jestaun Komunikasaun iha situasaun krize no unidade formasaun lian portugés ba jornalista nu’udar projetu kooperasaun entre Instituto Camoens ho SEKOMS ne’ebé implementa liuhusi projetu Consultório da língua para jornalistas (CLJ, Sigla portugés).
Jornalista : Ekipa Lafaek News
Editór : Paulo Collo




