Lafaek News—Prezidente Repúblika José Ramos-Horta simu Investidura nu’udar patronu ba Uniaun Nasionál Eskuteiru Timor-Leste (UNE-TL) ba períodu 2023 to’o 2027.
José Ramos-Horta hateten, tuir tradisaun, Prezidente Repúblika mak sai patronu ba movimentu eskuteiru nasionál no eskuteiru sira hotu-hotu iha mundu atu kontribui ba dezenvolvementu no luta hasoru dezafiu ne’ebé ohin loron mundu hasoru hanesan mudansa klimátika.
“Buka kontribui nu’udar movimentu, buka kada setór, kada sidadaun ba hametin liu tan dame iha ita-nia rai no dame iha mundu,” dehan Xefe Estadu, José Ramos-Horta iha Palásiu Prezidensiál Bairo-Pité Díli (06/12/2023).
Iha misaun ida ne’e ema barak anónimu no rihun ba rihun iha mundu anónimu e ne’e prosesu ke normál, ita rona lider barak iha rai ne’ebé, maibé movimentu sira ne’e sempre kria istória hodi adapta ba realidade iha sosiedade kada nasaun.
Dezafiu boot ida mak alterasaun klimátika, klaru alterasaun klimátika la’ós buat ruma ne’ebé ke sientista ruma deklara ohin hahú krize alterasaun klimátika.
“Objetivu misaun ida ba ita-boot sira mak misaun ida kona-bá climate change, ba meiu ambiente, Ita iha problema boot ida mak bee, la’os TL de’it, Timor Osidental NTT tomak, east Indonézia. TL klasifika hanesan water stres, entaun movimentu eskuteiru saida mak bele kontribui, ita kontribui ba buat ne’ebé prátiku no realidade, laos halo beibeik konferensia, forum oin-oin koalia, ida importante eduka komunidade poupa bee,” Ramos-Horta sujere.
Prezidente Uniaun Nasionál Eskutériu Timor-Leste, Idelta Maria Rodrigues hateten, UNE-TL mos iha atividade balun ne’ebé iha relasaun ho ambiente no servisu hamutuk ho parseiru sira.
“Ami iha atividade balun ne’ebé iha relasaun ba limpeza ne’ebé uluk ami halo hamutuk ho embaixada Coreia ho COICA limpeza mensal iha tasi-ibun e ami mós distribui lixeiru ba iha parte sira ne’ebé mak ami identifika importante. ami mós ko’alia kona-bá reflorestasaun,” Idelta tenik.
Movimentu eskuteiru nu’udar organizasaun importante ida ne’ebé hari’i iha tempu Indonézia, no jovem barak mak lakon ona sira nia vida, no barak servisu voluntáriu hodi konkista ita-nia ukun rasik aan.
Idelta Maria Rodrigues mos rekomenda ba patronu atu konsidera mós sira ne’ebé kontribui ona ba prosesu ukun rasik aan.
“Sira barak mak ohin loron sei moris hela ho idade hahú avansadu ona, maibé sira barak mós mate, maibé seidauk iha rekoñesementu husi Estadu ba sira-nia partisipasaun,” dehan Idelta Maria Rodrigues.
UNE-TL nia ezistensia iha era ukun aan, halo ona misaun krítiku no signifikativu, maske sosiedade seidau hatene dezenvolvementu foin sa’e sira nian ne’ebé sira produs iha mahon organizasaun ne’e nian, no sira barak mak halo ona tuir prestasaun ne’ebé sira hatudu.
“UNE-TL ida ohin diferente ho UNE-TL ida uluk, fízikamente sira frekuenta servisu ho nonook, maibé la halo barullu no la fasil, maibé sira mak eroi nasaun ne’ebé hanesan mós sira seluk ne’ebé kontinua luta ba progresu dezenvolvementu nasionál,” Idelta haktuir.
UNE-TL mós partilla atividade ne’ebé produs ona liuhosi mudansa karákter, atividade krusial sira hanesan, edukasaun ba foin-sa’e sira regulár ba kada agrupamentu semanalmente, mensalmente ba ida-idak nia agrupamentu tuir ida-idak nia kondisaun.
Formasaun ba dirijente sira tuir grau ne’ebé husi korpu formador sira ne’ebé hetan ona akreditasaun husi Ázia Pasífiku.
Estajiada : Epifania I.Pinto
Editor : Agapito de Deus



