Lafaek News–Universidade Nasionál Timor Loro sa’e (UNTL) Departamentu Dezenvolvimentu Komunitáriu, Julio Aparicio, sentre trieste tanba too agora governu seidauk rezolve hotu problema inundasaun ne’ebé akontese iha loron 4 fulan Abril.
Akademista ne’e husu governu lider polítika sira labele halo retórika de’it, maibé tenke hadia nesesidade bázika povu nian liu-liu akontesimentu iha loron 4 Abril ne’e seidauk rezolve, governu labele tumpuk problema, más tenke rezolve ona balun.
‘‘Iha estadu ne’ebé de’it dezastre naturais ne’e tenke rezolve lalais, ohin akontese aban rezolve kedas,’’ dehan Julio Aparicio ba lafaek news iha kna’ar fatin UNTL Kaikoli, foin lalais.
Julio dehan, hanesan Timor-oan ida sente triste bainhira haree vítima dezastre naturtais iha loron 4 fulan Abril, sei kontinua hela iha postu evakuasaun hanesan iha Manleuana aldeia Lemkari no vítima balun sei hela provizóriu iha viziñu sira nia uma, tuir lolos labele akontese hanesan ne’e.
‘‘Horiseik hau sei rona informasaun katak sei hia refujidau ne’ebé impaktu husi inundasaun iha loron 4 fulan Abril sei hela iha fatin evakuasaun, hau hanesan Timor oan no nu’udar akademista hau triste, tanba saida governu tenke rezolve tarde problema emerjénsia,’’ Julio akresenta.
Uatulari oan ne’e, ezije oitavu governu konstitusional atu solusiona problema dezastre naturais, komunidade balun nia uma mota sobu hotu too ohin loron sira nia hela fatin seidauk iha, governu tenke sériu atu rezove lalais nune’e labele aumenta problema sai barak liután ikus mai la rezove too mandatu remata la halo buat ida.

Antes ne’e, Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl, Joaquim José Gusmão dos Reis Martins, informa vítima husi desastre natureza iha loron 4 Abril seidauk fila ba sira nia hela fatin.
Quim Gusmão, hatoo asuntu hafoin remata reuniaun semana ho Primeiru Ministru oitavu governu konstitusional, Taur Matan Ruak, iha Farol tersa semana ne’e, ko’alia kona-ba asisténsia ba vítima dezastre naturais, espesial kona-ba deslokadus no kolokadus ba sentru akollimentu temporáriu.
“Sentru deslokadu ne’ebé sei eziste, sei ativu hela, sei iha sentru kolokadu hamutuk iha fatin neen totál família ne’ebé mak sei iha sentru alokasaun hamutuk 140 família no ema hamutuk 730 mak sei iha sentru alokasaun”, dehan Joaquim hafoin hala’o enkontru ho PM iha Rezidénsia Farol Dili, tersa (06/07/21).
Sekretáriu Estadu protesaun Sivil Joaquim José Gusmão dos Reis Martins hateten, vítima dezastre naturál iha fatin kolokadu Sentrus akollimentu temporáriu 6 hamutuk ho sidadaun 700 resin seidauk fila ba uma, Dom Bosco Komoro, Canosiana Hera ne’ebé muda ba Tasi Ibun Kapela Hera, Parokia Hera muda ba Eskola EBC Akanunu, Sede Suku Manleuana muda ba Kampu Real Madríd iha Manleuana, Fatin Restaurante Metiaut, no Rate Ain.
“Sira ne’ebé mak agora sei iha sentru alokasaun ne’e sira ne’ebé mak sira nia uma la eziste ona, estragu totál, por ezemplu sira ne’ebé mak iha Komoro nian iha Manleu nian, ne’e sira ne’ebé hela iha mota ninin no mota lori hotu sira nia uma, sira ne’ebé iha Hera mós hanesan sira ne’ebé mota lori hotu sira nia uma no sira ne’ebé iha Dom Bosco barak liu sira iha Tasi-Tolu no momentu ne’e sira nia uma mout hotu”, informa Nia.
Entretantu dadaun ne’e, Ekipa Ministeriál Planu Ordenametu sei deside hela atu halo konstrusaun temporária, maibe governu sei deside, maske nune’e governe sei nafatin apoiu ba vítima hirak ne’e.
entretantu, Vítima dezastre naturais iha loron 4 Abril liuba, hamutuk uma kain 80, 32 re-integra ona no uma kain 48 kontinua hela iha lona okos iha kampu real madrid Manleuana ho razaun hela fatin estragus total husi inundasaun.
Koordenadór refujiadu hanesan mós vitima ba dezastre naturais, Jaime Goncalves, informa, vitima 48 kontinua okupa kampu real madrid Manleuana, tanba uma mota sobu hotu iha loron 4 Abril, to’o ohin loron sei hela iha lona okos, tanba seidauk iha desizaun serteza husi governu atu muda sai.
“Ha’u nu’udar koordenadór, hamutuk ho família vítima 48 hela iha lona okos durante fulan haat ona, seidauk fila ba ami nia uma, tanba autoridade lokal no governu seidauk deside fatin ba ami atu hela,” Informa Jaime Goncalves ba lafaek news iha kampu refujiadu Manleuana, tersa (27/07/2021).
Total lolos husi vítima inundasaun hirak ne’e hamutuk 80, maibé uma kain 32 re-integra ona ba sira nia uma tanba kondisaun uma bee ladun estragu, maibé 48 ne’ebé da-daun sei hela iha lona okos ne’e tanba uma estragu total, nune’e komunidade ne’ebé hela iha kampu refujiadu mai husi aldeia Lisibutak noLemokari suku Manleuana, durante hetan ona apoiu nesesidade bázika husi governu, NGO nasionál no internasional.
Iha sorin seluk xefe suku Manleuana Interino Antonio Ribeiro dos Santos, afirma, husi autoridade suku halo kordenasaun ho dirijente dezastre naturais no mós kontaktu kedas ba Care Internasional apoiu ba refujiadu sira, hanesan lona no nesesidade bázika inklui bee moos.
“Hahan ba refujiadu loro-loron ne’e mai husi NGO internasional ho governu mak sustenta ba vitima sira kada fula sira bele simu foos saka ida mina supermi no mós sabaun rinso inklui lona ne’ebé dadaun sira hela ba,” informa xefe suku interinu.
Nune’e mós xefe suku interinu ne’e mós relata, durante ne’e NGO Care internasional ho diresaun dezastre naturais ninia ekipa sempre halo monitorizasaun mai fatin ne’e kada loron.
“Atu re-aloka familia refujiadu sira ne’e hein governu, bainhira loos mak ita nia estadu sira atu hasai ne’e ami seidauk hatene desizaun governu nian tanba ami sira ne’e hein ezekuta orden husi governu de’it,” nia informa.
Entretantu komunidade refujiadu iha kampo real madrid hamutuk 80 no 32 rua re-integra ona ba sira nia uma no uma kain, 48 maka kontinua hela iha lona okos, husi abitante ne’e bebe ho idade 0-1 nain 15, labrik ho idade 2-5 nain 35, idade 6-17 nain 85, idade 18 ba leten nain 127, no inan isin rua nain 2.
Entretantu, Suku Manleuana kompostu husi aldeia Lisbutak, Ramelau, Efaca, Lisibutak, Lemkari, Badiak, Mauk, Lau-Lora, Mundu Perdidu, Manleuana-Lidun no Mane-Mesak.
Tuir observasaun lafaek news iha terenu nota katak vítima dezastre naturais iha kampu real madrid Manleuana ida-idak tein no bee moos sufisiente ba sira atu konsumu, maibé tempu loron manas susar sira liu-liu labarik sira atu deskansa tanba iha lona okos manas, maske nune’e ekipa saúde mós kontinua vizita atu halo tratamentu bainhira hetan moras.
Jornalista Estajiáda : Simáo Fraga
editór : Agapito de Deus




