ADMINISTRASAUN NO JESTAUN IHA PARÓQUIA
(30/08/2021)
Husi : Domingos de Deus Maia
Parte dal-4.
Nu’udar Leigu Ativu, Sujestaun mak Saida?
Molok atu hato’o sujestaun ruma, uluk nana’in, fó lai apresiasaun boot no valoriza sarani sira (ajente administrasaun, pastorál, katekeze, nst) ne’ebé maske simples no la matenek; maibé, oferese ona sira-nia an ba serví Kreda Paróquia, tinan ba tinan, no la hetan rekompnsasaun matéria ka osan ba sira-nia moris ekonómika familiar. Ho fiar no laran-metin katak Maromak sei tau matan- domin ba sira-nia sakrifísiu tomak. Ida ne’e mak sai parte ida ne’ebé valorozu no onradu atu sarani sira, ohin loron, bele hatene no banati tuir sira-nia ezemplu moris fidelidade.
Haree tiha sikon-ki’ak sira iha kotuk ne’e, mak sujere tok, se bele, atu :
1. Hari’i sistema administrasaun no jestaun pastorál edukativu. Katak liuhosi edukasaun ka formasaun hodi kapasita no rekruta ajente administrativu profisionál no soi abilidade bázika atu hala’o administrasaun no jestaun-di’ak iha paróquia sira.
2. Rekruta fundionáriu permanente. Diocese no paróquia sira, to’o oras ne’e, parese seidauk iha funsionáriu permanente ho garantia remunerasaun salariál ida, ne’ebé sustentável tuir direitu morál no legál, basá doutrina mós hanorin nune’e.
Ida ne’e mak ideál no justu. Maibé, kestaun mak tenke hari’i sistema ekonómika ida di’ak liuhousi dezenvolve rekursu naturál, ne’ebé luan no boot, basá iha nai-lulik sira, ne’ebé simu knaar ekónomu; maibé, Kreda lokál ladauk iha nia ema sira espesialista loloos, iha área importante sira hanesan: Administrasaun no jestaun, ekonomia, agrikultura, nst. Área sira, ne’ebé hakunu tiha ona sufisiente mak teolojia no edukasaun.
3. Halo estudu komparativu.
Tanesan de’it ho Provínsia Indonesia nian NTT, ne’ebé besik liu ita. Elementu diocesano sira no kongregasaun
relojioza sira prepara tiha kleur ona sira-nia rekursu-umanu ba setór (bidang2) pastorál hotu-hotu.
Ezemplu konkretu ida: Iha tinan 1977, grupo dal-uluk Seminarista Timor oan sira na’in 11, ba halo preparasaun, iha Seminário Menor, Mataloko, Bajawa molok hatutan Tinan Noviciado iha Seminário Maior Rita Piret, Mau Mere, Flores.
Kalan ida, molok semo ba Flores, ami sei deskansa kalan ida iha Kupang. Kalan, sarani sira mak oferese jantar ida mai ami ho ai-han mesak furak hakunu meza-leten.
Han hotu tiha, ho kuriozidade, hakat ba kotu atu haree kondisaun dapur oinsá? Hah, la iha! Ho hakfodak, ha’u husu ba xefe organizadora jantar nian, se iha dapur besik? Nia hatan ho esplikasaun-naruk katak. Amlulik sira, inklui Bispo, iha ne’e, la iha dapur privadu. Ai-han, inklui nesesidade seluk, sarani sira mak prepara. Amo Bispo, na’i-lulik ka pároco sira simu de’it saida mak sarani sira, organizadu iha grupu, prepara ona.
Iha fali Flores, ami koko mós ambiente hanesan de’it. Klibur Kongregasaun sira, idak-idak mak jere nia moris ekonómika.
4. Promove rekursu profisionál. Leigu sira no irmão sira butuk-rai. Iha mós vokasaun ba irmão-leigo no irmão relijiozu sira barak tebes. Maibé, iha TL, dehan katak sai irmão ne’e sai fali “cozinheiro”, ka atan ba nai-lulik sira; ema sente “gensi” no moe fali.
Tan ne’e, Diocese maske soi rekursu luan no boot; maibé, la iha maknaar sira profisionál atu dezenvolve. Nai-lulik sira mós, aléinde ho númeru-ki’ik, sira hotu okupa-liu mak kampu-teolójiku.
Dala barak, na’i-lulik sira hasoru hela problema-todan barak iha hala’o knaar bibi-atan nian tan kuran tebes meiu sira. Maibé, atan sira ne’e sei la’o hela. See mak sustenta sira-nia espítitu nu’udar atan servidór ida? Husu de’it ba sira.
5. Dezenvolve igualdade no ewuidade ekonomia paróquia. Oinsá loos SiKon reál ekonomia hosi paroquia idak-idak, ohin loron? Ha’u mós la hatene tuir ona tan sai tiha ona housi estrutura, tantu Diocese no paróquia.
Maibé, ba kondisaun ekonómika, la iha ekilíbriu no ekuidade.
Ezemplu: paróquia sira ne’ebé iha Dili la hanesan ho paroquia sira iha foho.
Hafoin, oinsá grau deznvlvimentu ekonómiku? La iha sasukat ida loloos. Balun iha esperiénsia atu buka moris rasik; barak mós laek. La hatene mós, oras ne’e, subsídiu-moris ba na’i-lulik sira hira? Uluk, tama Ukun An, hatene: 100 dókares/1padre. Maibé, funsionáriu públiku ho saláriu-mínimu 115 dólares/ful-fulan. Nesesidade ekonómiku familiar la hanesan; ezijénsia kultura, estilu moris no poupansa deskontroladu; sarani sira la kumpri Ukunfuan dal-V Kreda nian atu sustenta nai-lulik sira-nia moris tan fraku iha fiar no riku iha hala’o rituál-kultu lia moris-lia mate nia ho ezijénsia hulan todan gastu- boot matéria; sei iha tan buat barak atu tetu, iha biban oin.
6. Ho liafuan-badak, empresta housi slogaun Ermera Anan nian: “Riku; maibé, ki’ak. Matenek; maibé, beik. Kape punan puan tinan-tinan: Maibé, riku fulan tolu, ki’ak fulan sia.
Ne’e hotu la’ós liafuan sira soran no síniku; maibé, simu ba honfuan-boot, nu’udar sentidu autoktítiku ida hodi hari’i-an rasik ba moris-di’ak.
Pergunta: Tanbasá mak paróquia sira ladauk bele hamrik-mesak housi aspetu ekonómiku? Interpreta rasik ba. “Nem só de pão vive o homem, mas de toda palavra que sai da boca de Deus” (Mat 4:4); mas se pode invertir o versículo em: o homem não só vive de toda a palavra que pricede da boca de Deus, mas também do pão como o fruto do trabalho do homem no mundo.
Futarlia fó ênfaze (tekanan) ba Ai-han Espirituál mak Kristu Jesus rasik. Maibé, keta komprende sala, katak isin mós presiza ai-han bainhira sei moris iha mundu ne’e. Tan ne’e, tenke badinas servisu hotu hodi han ba tahan moris kleur.
Mai ita aprende. Amin.




