LafaekNews-Loron 15 fulan dezembru 2021, Estadu Timor-Leste sei simu sinzas (Ahu kdesan) eroi Jornalista Max Stahl, nian iha aeroportu internasional, prezidente Nicolao Lobato, komoro, Díli, tuir planu eroi Max Stahl nia sinzas sei tula ho eis jornalista, José ramos Horta, iha aeroportu Nicolau Lobato Komoro, Dili.
Iha intervista komisaun oraganizadora, Silveiro Pinto Baptista, hateten, saudozu jornalista Max Sthall nia sinzas sei to’o iha loron 15 fulan dezembro tinan 2021 OTL 11:45 ho aviaun Qantas husi Australia mai Timor-Leste hafoin sei akompaña husi lider historiku sira ne’ebé maka uluk saudozu rasik servisu hamutuk ba.
komisaun organizadora ba simu sinzas, eroi, jornalista Max Sthall, iha komferensia imprensa, iha fatin CAMSTL, foto. Abekha Rai-Husar.
“Saudoso Max Stahl nia Sinzas (ahuk kdesan) mai Timor-Leste sei tula iha, Laureadu preimiadu nobel da paz, José Ramos Horta, nia kareta atu nune’e saudozu ninia sinzas ne’e no maun Horta mak sei konduz no Max Sthall nia espoza mak sei kaer tur iha kareta laran nomos akompaña husi forças armadas Timor-Leste nian,” hateten komisaun oraganizadora simu sinzas Saudozu Max Stahl nian, ba jornalista sira iha konferénsia imprensa iha salaun CAMSTL, Díli segunda-feira (12/13/2021).
Nia hatutan, sei simu ho kultura Timor-Leste nomos paradas militár husi Força Defeza de Timor-Leste(F-FDTL) hanesan homenazem ikus husi estado Timor-Leste ba saudozu Max Sthall nia mate, tamba povu Timor-Leste senti lakon eroi ne’ebé kontribui mós luta libertasaun nasional, liu husi filmazem masakre santa cruz nomos sira seluk.
“Ita la’os halo diskriminasaun ba eroi no heroiña seluk maibé hanesan sentidu de homenezem ida ba saudozu Max Stahl nia mate,maske nia ema tasi balun maibé hanesan mós kontrubuitor luta libertasaun nasional Timor-Leste,”hatutan nia.
Tuir planu sei simu Sinzas ne’e sei hala’o ho kultura Timor-Leste, hanesan rekoñesimentu luta libertasaun nasional, nomos sei tula iha José Ramos Horta nia kareta mak sei tula iha Aeroportu Nicolau Lobato, Komoro Dili.
Nia afirma, ba dadaun ne’e komisaun oraganizadora mós prepara ona fatin ne’ebé maka atu hala’o seremónia funebre tuir kultura Timor-Leste iha semintériu santa cruz fatin ne’ebé maka uluk nia Max Stahl halo servisu hodi foti filmazem iha akontesementu masakre santa cruz 12 de novembro 1991.
“Totál orsamentu ne’ebé maka governu apoiu sei finansia hamutuk rihun walu $. 80,737,56 ,husi Ministériu Para Asuntu kombatentes da Libertasaun Nasional, (MKLN) no husi gabinete secretariadu Estado Asuntos Kombatentes Libertasaun Nasional (SEAKLN) no haruka ona ba ministerio finanças,”nia sublinha.
Iha fatin hanesan prezente komité 12 de novembru, Gregorio Saldanha, reforsa, hakuak bo’ot ba lider historiku sira hotu ne’ebé iha rai laran, maibé propoin ba lider sira ne’ebé maka uluk hala’o kontaktu direita ho saudoso Max Sthall ho fo onra hodi halo’ot as’wain Max Sthall iha fatin.
“Ita nia lider historiku sira ita husu atu hotu-hotu ne’ebé ligasaun ho saudozu tenki marka prezensa hodi fo onra ba nia (saudoso Max Sthall),ne’ebé kontribui ona ba ita nia luta libertasaun nasional,” dehan Grigorio.
Tuir horario ne’ebé maka komisaun oraganizadora sira prepara, sei selebrasaun misa santa, ne’ebé sei dirije direta husi ArseBispo Metropolitania, Dilí, Dom Virgilho do Carmo da Silva, SDB, iha Katedral, Dili, depois sei ba halo’ot saudozu Max Stahl nia Sinzas(ahuk kdesan) iha semintériu Santa Kruz iha loron 17 fulan ida-ne’e.
Enkuantu sauzodu Max Stahl, hakotu nia iis iha Brisbane, Quesland (Australia) iha loron 28 de outubru 2021, kauza husi moras kankru, saudozu mate ho idade neen nolu resin neen(66).