Lafaek News–Iha trimestrál datoluk Klínika Bairu-Pite Dili (KBP) rejistu pasiente moras fuan hamutuk 52, nian ida hakotu iis, no na’in 8 dezativu.
Tinan ne’e ita rejistu pasiente hamutuk 52, maibé situsaun Covid-19 ne’e na’in 8 mak la ativu no iha fulan kotuk pasiente ida ho tinan 15 mate, sira ne’ebé sei kontinua halo tratamentu hamutuk na’in 43 liuhusi konsumu ai-moruk musan, no balu sona kada fulan ho ai-moruk Betis Sepense, husi pasiente sira ne’e maiória feto,” Diretór Inacio ba Jornalista iha, Segunda 08/11/2021
Diretór ne’e hatutan, atu detekta moras ne’e, médiku sira utiliza Telescope no maiória uza Ekokardiografi (EGF), maibé sira mós halo kooperasaun ho médiku espesialista sira husi Hopitál Nasionál Guido Valadares (HNGV) no Organizasaun Timor Found For Heart (ETFH) iha Austr ália, nune’e pasiente ne’ebé grave, KBP bele transporta ba Austrália ho Israel submete ba operasaun.
Ita koopeara ho Médiku espesialista iha HNGV no mós ETFH hanesan fundu ba moras fuan nian (rheumatik heart), kada tinan ETFH sempre mai dala 1/2, maibé tinan ne’e sira la mai tanba situasaun Covid19 no uluk ita uza Ekogardiogram hodi halo teste iha KBP maibé agora muda ba HNGV” esplika Doutór Inacio
Moras ne’e barak liu mai husi isin katar (Esgebis), liuliu labarik sira iha area rurál ne’ebé isin katar makas koi to kanek, la prevene ka konsulta ba Esgebis ne’e, nia infeksaun husi bakteria nakonu no kanek tama ba raan bele afeta ba fuan, maiória afeta iha Ermera no Aileu, mínimu atu hetan loro matan hodi hamate bakteria ne’e Kuandu iha Reumátika Fever tenke halo operasaun, barak liu uza antibiótiku ou amoxilin hodi halo prevensaun depende ba stok ai-moruk, inklui uza Betis Sepense hodi sona kada fulan.
Moras fulan ne’ebé klinika Bairu-pite rejistuhahú husi ema boot no mós labarik ho tinan lima, pasiente ne’ebé risku aas ne’e husi idade 25 mai kraik inklui ema ho idade 40 ba leten, maibé moras fuan ne’e doutór espesialista mak hatene klean, maibé dezenvolvimentu mai husi labarik sira, iha Timor moras Rheumatic Fever ne’e akontese barak liu tanba dahuluk, mosu husi bakteria ida ho naran Staphylococcus, mai husi moras iha kakorok (Staphylococcus Parangritis), karik la halo tratamentu, bakteria ne’e kria moras ida ne’ebé la di’ak
Esgebis ne’e tenke halo verifikasaun, se ema ida afeta ona, uma laran iha risku hotu, tenke halo tratamentu ba ida ne’ebé moras no fó mós atensaun ba familia atu halo prevensaun liuhusi fase sasan iha uma laran ho bee manas hafoin habai ba loron-manas nune’e hamate bakteria no labele halo transmisaun ba ema hotu,” katak Nia.
Estajiáriu : Marcos S. do Rego
Editór : Agapito de Deus




